Konferences (arhīvs)


LU Latviešu valodas institūta organizētās konferences, semināri

2016. gads

Latviešu raksti un raksti Latvijā 16.-19. gadsimtā: pētniecības aktualitātes un problēmas 

Līdzorganizatori: LU Humanitāro zinātņu fakultāte, Baltu valodniecības katedra

Semināra norises laiks: 2016. gada 14. janvāris

Semināra norises vieta: LU Humanitāro zinātņu fakultāte (Visvalža iela 4a, Letonikas auditorija - 305. telpa)



*****


Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 143. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference “SUGASVĀRDI UN ĪPAŠVĀRDI VALODĀ UN VALODNIECĪBĀ

Norises laiks: 22.-23. februāris



IELŪGUMS (grāmatu atvēršanas svētki)




 
*****


“Latviešu valodas vārdnīcas” (1923–1932, 1934–1946) pēdējā sējuma iznākšanas septiņdesmitgadei veltīta zinātniska konference

Līdzorganizatori: Valsts valodas komisija, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāte un Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultāte

Konferences norises laiks: 2016. gada 15. aprīlis

Konferences norises vieta: Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta zāle

PROGRAMMA

 

*****

3. starptautiskā zinātniskā konference „Mūsdienu fonētikas un fonoloģijas pētījumi: metodes, aspekti, problēmas"

Konferences norises laiks: 12.-13.maijs

Konferences darba valoda: angļu

Uzstāšanās ilgums: 20 min (15 min. referāts, 5 min diskusija)  


UZAICINĀJUMS

DALĪBNIEKA PIETEIKUMA ANKETA

PROGRAMMA 

KONFERENCES TĒŽU KRĀJUMS (e-publikācija)


*****

Starptautiska zinātniska konference "Kultūru migrācija - četru virzienu modelis"

Konferences norises laiks: 16. novembris

Konferences norises vieta: Akadēmijas laukums 1, 2. stāvs, Senāta zāle


PROGRAMMA




2015. gads

Latviešu raksti un raksti Latvijā 16.-19. gadsimtā: pētniecības aktualitātes un problēmas 

Līdzorganizatori: LU Humanitāro zinātņu fakultāte, Baltu valodniecības katedra

Semināra norises laiks: 2015. gada 16. janvāris

Semināra norises vieta: LU Humanitāro zinātņu fakultāte (Visvalža iela 4a, Letonikas auditorija - 305. telpa)

PROGRAMMA    

                                     
           
*****  

 

"Senie un mūsdienu raksti" Zinātniska konference, veltīta valodnieka un kultūrvēsturnieka Konstantīna Karuļa simtgadei

Konferences norises laiks: 10. februāris



*****  

 

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 142. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "LETONIKA UN KULTŪRU MIGRĀCIJA"

Konferences norises laiks: 23.-24. februāris

Konferences darba valodas: latviešu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu


Uzstāšanās ilgums: 20 min (15 min. referāts, 5 min. diskusija)


DALĪBNIEKA PIETEIKUMA ANKETA

PROGRAMMA 

KONFERENCES TĒŽU KRĀJUMS (e-publikācija)



 
*****  


Valodniecei Elgai Kagainei veltīts piemiņas pasākums

Norises laiks: 10. aprīlis, plkst. 13:00

Vieta: Turnas tautas nams

Piedalās: Dr. habil. Ilga Jansone, E.Kagaines māsīcas Vija Irkle un Mārīte Sīpola

 

Valkas novada mājaslapa http://valka.lv/aktualitates/pec-vietas/ergemes-pagasta/riko-pieminas-pasakumu-novadniecei-elgai-kagainei/

 

 
*****  

 

2. starptautiskā zinātniskā konference „Mūsdienu fonētikas un fonoloģijas pētījumi: metodes, aspekti, problēmas"

Konferences norises laiks: 14.-15.maijs

Konferences darba valoda: angļu

Uzstāšanās ilgums: 20 min (15 min. referāts, 5 min diskusija)  

UZAICINĀJUMS

DALĪBNIEKA PIETEIKUMA ANKETA

PROGRAMMA

TĒŽU KRĀJUMS

 

 
*****  


Starptautisks zinātnisks seminārs "Korpuss. Leksikogrāfija. Valodas vēsture"

Norises laiks: 26. jūnijs

Līdzorganizatori: LU Latviešu valodas institūts, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu valodniecības katedra

PROGRAMMA 


 
*****  


Letonikas 6. kongresa Valodniecības sekcija "Latviešu valodas pētījumi 21. gadsimta zinātnes kontekstā"

Norises laiks: 11. septembris

Darba valoda: latviešu

UZAICINĀJUMS

PIETEIKUMA ANKETA

PROGRAMMA (06.2015.) 


Uz referātu pamata tapušos un recenzentu pozitīvi novērtētos rakstus būs iespējams publicēt.

 

 
*****
 
   
20. starptautiskā zinātniskā konference "Teksts: lingvistika un poētika", veltīta Jona Jablonska 155. dzimšanas dienai.


 
Norises laiks: 11. decembris 

 
Norises vieta: Šauļu universitāte

 
Darba valodas: lietuviešu, latviešu, angļu, krievu

 
Organizatori: 
Šauļu universitātes Humanitārās fakultātes Lietuviešu valodniecības un komunikācijas katedra
LU Latviešu valodas institūts
 

 
Uzaicinājums un pieteikuma anketa LVLTEN   

PROGRAMMA
 

 

2014. gads

Latviešu raksti un raksti Latvijā 16.-19. gadsimtā - pētniecības aktualitātes un problēmas

Līdzorganizatori: LU Humanitāro zinātņu fakultāte, Baltu valodniecības katedra

Semināra norises laiks: 2014. gada 17. janvāris

Semināra norises vieta: LU Humanitāro zinātņu fakultāte (Visvalža iela 4a, Letonikas auditorija - 305. telpa)

PROGRAMMA (pēdējās izmaiņas veiktas 15.01.2014.) 

 

***

Dr. Alīses Lauas 100. dzimšanas dienas atcerei veltītā starptautiskā zinātniskā konference „Mūsdienu fonētikas un fonoloģijas pētījumi: metodes, aspekti, problēmas".

Konferences norises laiks:  6.-7. februāris

Konferences darba valoda: angļu

Uzstāšanās ilgums: 20 min. (15 min. referāts, 5 min. diskusija)

UZAICINĀJUMS

DALĪBNIEKA PIETEIKUMS

PROGRAMMA (FINAL)

TĒŽU KRĀJUMS

Pasākums fotogrāfijās skatāms sadaļā "Galerijas": http://www.lulavi.lv/galerijas

 

***

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 141. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "VALODA MŪSDIENĀS, MŪSDIENĪGUMS VALODĀ".

Konferences norises laiks: 20.-21. februāris.

Konferences darba valodas: latviešu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu

Uzstāšanās ilgums: 

Konferences zinātniskā un rīcības komiteja: Dr. habil. philol. Ojārs Bušs, Dr. habil. philol. Ilga Jansone,   Dr.philol.Iveta Pūtele, Dr. philol. Anitra Roze, Mg. hum. Marita Silkāne, Dr. philol. Ieva Zuicena 

DALĪBNIEKA PIETEIKUMU ar referāta anotāciju iesniegt līdz 31.12.2013. uz adresi latv@lza.lv.

PIETEIKTIE REFERĀTI UN TO ANOTĀCIJAS (ar labojumiem 30.01.2014.)

PROGRAMMA (17.02.2014.)

Izdevuma "Latviešu valodas gramatika" atvēršanas svētku foto mirkļi skatāmi institūta mājaslapas sadaļā "Galerijas" (http://www.lulavi.lv/galerijas) un Latvijas Universitātes mājaslapas sadaļā "Fotoarhīvs" (http://foto.lu.lv/arhiivs/2014/b_feb/24/index.html).

 

***

Zinātniskais seminārs „Tenu Karmam – 90”.

Semināra norises laiks: 2014. gada 7. maijs

Pasākums fotogrāfijās skatāms sadaļā "Galerijas": http://www.lulavi.lv/galerijas

 


2013. gads

Tarptautinė mokslinė konferencija "Tekstas: lingvistika ir poetika 19" (Starptautiskā zinātniskā konference "Teksts: lingvistika un poētika 19").

Teksta pētījumiem veltītā konference tiek organizēta sadarbībā ar Šauļu Universitātes Humanitārās fakultātes Lietuviešu valodniecības un komunikācijas katedru (Humanitarinio fakulteto Lietuvių kalbotyros ir komunikacijos katedra).  

Norises vieta: Šauļu Universitātes Humanitārā fakultāte (Lietuva).

Norises laiks: 22. novembris.

PROGRAMMA

Saite: ŠU Humanitarinis fakultetas

 

***

Letonikas 5. kongresa „Pētījumi par nacionālo identitāti: paveiktais un darāmais" ietvaros organizēta Valsts pētījumu programmas „Nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra, cilvēkdrošība)" projekta Nr. 3 „Valoda - nacionālās identitātes pamats" (projekta vad. Dr. habil. philol. Ilga Jansone) sekcija "Skaņa. Vārds. Teikums."

Sekcijas vadītāji: Dr. philol. Ieva Zuicena, Dr. philol. Juris Grigorjevs.

Norises vieta: Latvijas Zinātņu akadēmijas Sēžu zāle (II stāvā), Akadēmijas laukums 1, Rīga.

Norises laiks: 29. oktobris (sākums plkst. 13:30). 

 

PROGRAMMA (skatīt 12.-13. lpp.)

 

***

Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 140. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference "BALTU VALODAS: VĒSTURE UN AKTUĀLIE PROCESI". 


Konferences norises laiks: 21.-22. februāris.
Konferences darba valodas: latviešu, lietuviešu, angļu, vācu, krievu
Uzstāšanās ilgums: 20 min. (15 min. referāts, 5 min. diskusija)

Konferences zinātniskā komiteja: Dr. philol. Aleksejs Andronovs, Dr. philol. Laimute Balode, Dr. habil. philol. Ojārs Bušs, Dr. habil. philol. Ina Druviete, Dr. philol. Juris Grigorjevs, Dr. habil. philol. Ilga Jansone, Dr. hum. Regīna Kvašīte, Dr. habil. philol. Dace Markus, Dr. philol. Renāte Siliņa-Piņķe, Dr. philol. Anna Stafecka, Dr. philol. Agris Timuška, Dr. philol. Pēteris Vanags

Konferences rīcības komiteja: Mg. paed. Gunita Arnava, Dr. habil. philol. Ilga Jansone, Mg. philol. Sanda Rapa, Dr. philol. Renāte Siliņa-Piņķe, Mg. hum. Marita Silkāne, Mg. philol. Elga Skrūzmane, Dr. philol. Anna Stafecka

PROGRAMMA 
KONFERENCES MATERIĀLU KRĀJUMS



2012. gads

Terminologa un interlingvista E. Drezena (1892-1937) 120 gadu piemiņai veltītā 3. starptautiskā terminoloģijas konference „AKTUĀLAS TENDENCES TERMINOLOĢIJAS TEORIJĀ UN PRAKSĒ". 

Konferences norises laiks: 25.-26. oktobris.
Konferences darba valodas: latviešu, angļu.
TĒMAS:
• terminoloģija ES tulkojumos,
• nacionālo un internacionālo terminu izvēles faktori un kritēriji,
• jauno tehnoloģiju izmantošana terminoloģijas resursu veidošanā un izplatīšanā,
• normas aspekti un interlingvistika.

PROGRAMMA
REFERĀTU ANOTĀCIJAS latviešu un angļu valodā

PAR E. DREZENU

Ernests Drezens

Liepājnieks Ernests Drezens (sākotnējā uzvārda forma - Drēziņš). 

  • Ievērojams latviešu izcelsmes terminologs, interlingvists.
  • Iesaistījies esperanto kustībā.
  • Esperantistu savienības ģenerālsekretārs.
  • Aktīvs sabiedriskais darbinieks.
  • Enciklopēdiski izglītota personība.
  • Tehnisko augstskolu profesors.
  • Veicis pētījumus terminzinātnē, mehānikā, lingvistikā, lietvedībā, standartizācijā.
  • Poliglots ar 8 valodu prasmi.

Foto no mājaslapas

http://eo.wikipedia.org/wiki/Ernest_Drezen, kur interesenti var iepazīties ar plašāku informāciju par E. Drezenu esperanto valodā.

 
***

Eiropas valodu atlanta (Atlas linguarum Europae) Redakcijas padomes 45. simpozijs. 

Simpozija norises laiks: 27.-31. maijs.
Simpozija organizatori:  LU Latviešu valodas institūts (LaVI) un Rumānijas Zinātņu akadēmijas Valodniecības institūts "Iorgu Iordan - Al. Rosetti" (Bukareste).
DARBA KĀRTĪBA

Simpozijā piedalījās 35 EVA projektā iesaistītie pētnieki no 21 valsts:
Rumāniju pārstāvēja EVA prezidents Nikolaje Saramandu (Nicolae Saramandu), kā arī Centrālā sekretariāta darbinieces Manuela Nevači (Manuela Nevaci) un Karmena Joana Radu (Carmen-Ioana Radu), Albāniju - Ģovalins Škurtajs (Gjovalin Shkurtaj) un Kolecs Topalli (Kolec Topalli), Baskuzemi (Spānija / Francija) - Godzons Aurekoečea (Gotzon Aurrekoetxea) un Šarls Videgēns (Xarles Videgain), Bosniju un Hercegovinu - Leila Nakaša (Lejla Nakaš),Bretaņu (Francija) - Daniels Lebrī (Daniel Le Bris), Bulgāriju - Lučija Antonova (Lučija Antonova), Čehiju - Libuše Čižmārova (Libuše Čižmárová) un Milena Šipkova (Milena Šipková), Franciju - Mišels Kontinī (Michel Contini), Grieķiju- Stamatis Beiss (Stamatis Beis), Horvātiju - Dunja Brozoviča (Dunja Brozović), Igauniju - Vilja Oja (Vilja Oja),Īriju - Šosems Votsons (Seosamh Watson), Itāliju - Vitorio dell Akvila (Vittorio Dell'Aquila) un Federika Kunjo (Federica Cugno), Krieviju - Natālija Donadze (Natalia Donadze), Nīderlandi - Jups Kreijsens (Joep Kruijsen),Norvēģiju - Arnolds Dālens (Arnold Dalen), Poliju - Pšemislavs Dembovjaks (Przemysław Dębowiak), Helēna Grohola-Ščepaneka (Helena Grochola-Szczepanek), Bogumils Ostrovskis (Bogumił Ostrowski) un Jadviga Vaņakova (Jadwiga Waniakowa), Skotiju - Deivids Klements (David Clement), Slovēniju - Jožica Škofica (Jožica Škofic),Somiju - Sirka Sārinena (Sirkka Saarinen) un Lēna Sarvasa (Leena Sarvas), Spāniju - Izabela Molina Martosa (Isabel Molina Martos) un Pilāra Garsija Mutona (Pilar García Mouton), Zviedriju - Anna Vesterberga (Anna Westerberg),Latviju - Anna Stafecka un Agris Timuška.

Simpozija ieskaņā 28. maijā viesi iepazinās ar Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja ekspozīciju un devās tematiskā ekskursijā "Jūgendstila Rīga", kuru izcili vadīja LZA īstenais loceklis, prof. dr. habil. arch. Jānis Krastiņš.

29. maija sēdē simpozija darba programmu ar uzrunām oficiāli atklāja Rīcības komitejas priekšsēdētājs, LaVI pētnieksdr. philol. Agris Timuška un EVA prezidents prof. dr. philol. Nikolaje Saramandu. Latvijas Universitātes rektora prof. Mārča Auziņa apsveikumu simpozija dalībniekiem svinīgajā pieņemšanā nodeva zinātņu prorektors prof. Indriķis Muižnieks.

Vispirms vārds tika dots LZA īstenajai loceklei, LU Latviešu valodas institūta direktorei dr. habil. philol. Ilgai Jansonei, kura iepazīstināja ar LaVI veiktajiem pētījumiem dialektoloģijas un ģeolingvistikas jomā. Tika raksturoti galvenie pētniecības virzieni: dialektoloģija un valodas vēsture, izceļot arī Latviešu valodas tēzaura (http://www.tezaurs.lv/ lvv) kā valodas vēstures datu avota nozīmi; onomastika (vietvārdu vārdnīcu iztrāde nacionālās identitātes pētījumu programmas ietvaros); gramatika (mūsdienu latviešu valodas gramatikas izstrāde, fonoloģijas pētījumu attīstība diahroniskā aspektā), leksikoloģija un leksikogrāfija (skaidrojošo vārdnīcu veidošana); sociolingvistika (latviešu valoda sociolingvistiskā skatījumā); terminoloģija (datubāzu uzturēšana un pilnveide). Direktore vēl minēja institūta nozīmīgākās publikācijas, tostarp žurnālu Linguistica Lettica, starptautisko sadarbību ar pētniecības iestādēm daudzās valstīs, kā arī zinātnisku konferenču organizēšanu un pārstāvību starptautiskās organizācijās.

Iepazīstināšanu ar Latvijas valodnieku veikumu turpināja LZA korespondētājlocekle, LaVI vadošā pētniece un Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Dr. philol. Anna Stafecka, kuras ziņojuma tēma bija dialektoloģijas un ģeolingvistikas attīstība Latvijā. A. Stafecka raksturoja svarīgākos pētniecības projektus un publikācijas, proti, Latviešu valodas dialektu atlantu, Eiropas valodu atlantu, Baltu valodu atlantu, izlokšņu aprakstus un tekstu krājumus. Informējot par izlokšņu vārdnīcu veidošanas pieredzi, tika uzvērta vēsturiskā materiāla nozīme un tradīcijas sākotne jau A. Bīlenšteina darbos.

Rīta sēdes turpinājumā J. Kreijsens prezentēja projektu PLAND (Plant Names in Dutch Dialects - Augu nosaukumi holandiešu valodas dialektos), kura rezultāts ir Nīder­landes Karaliskās Zinātņu akadēmijas Mērtensa Valodniecības un etnoloģijas institūta mājas­lapā (http://www.meertens.knaw.nl/pland) pieejamā augu nosaukumu datubāze; dalībnieki tika informēti arī par EVA projekta digitalizācijas gaitu un perspektīvām.

Pēcpusdienas sēdē J. Kreijsens informēja par savu pētījumu rezultātiem - izstrādāto  dižskābarža nosaukumu karti un tās komentāriem; L. Čižmārova iepazīstināja ar čehu dialektologu veikumu Dienvidrietumu Morāvijas lingvistiskā atlantaizstrādē. Šajā atlantā paredzētas 700 kartes (200 reāliju nosaukumu diahronisks salīdzinājums, analizējot 20. gs. 50. gados un 1993. gadā iegūtos datus); Ģ. Škurtajs un K. Topalli prezentēja savu leksēmas dejot kartes un komentāra pirmvariantu.

30. maija sēde sākās ar S. Beisa lekciju par tēmu Mūsdienu grieķu dialektoloģijas dižprojekti: pažreizējā situācija, kurā tika raksturoti tādi fundamentāli izlokšņu pētījumi kā Atēnu Akadēmijas izdotā Mūsdienu grieķu standartvalodas un dialektu vēsturiskā vārdnīca, Saloniku Universitātes Mūsdienu Grieķijas izpētes institūta publicētā kolektīvā monogrāfijaMūsdienu grieķu valodas dialekti, kā arī Patru Universitātes pētnieku veiktais darbs digitālās datubāzes izveidē, Atēnu Akadēmijas Mūsdienu grieķu valodas dialektu pētniecības centra darbība, Grieķijas universitātēs rīkotās konferences un studiju programmas; Eiropas valodu izloksnēs reģistrēto lapas nosaukumu klasifikācijai un etimoloģiju skaidrojumiem bija veltīts P. Garsijas Mutonas, I. Molinas Martosas un A. Timuškas ziņojums; ar komentāra pirmvariantu vasaras raibumu nosaukumu kartei iepazīstināja J. Škofica; A. Vesterberga informēja par sāmu valodas dialektu jaunāko klasifikāciju un oficiālo statusu Skandināvijas valstīs, kā arī aicināja turpmāk nelietot apzīmējumus lapi un lapu valoda(s), kas uzskatāmi par novecojušiem un nievīgiem; ar kviešu nosaukumu kartes leģendu un komentāru iepazīstināja V. dell Akvila, ar klona nosaukumu komentāra pirmvariantu - D. Brozoviča; M. Šipkova ziņoja par grūtībām bites nosaukumu kartes veidošanā nepilnīgā valodas materiāla dēļ.

Sēdes beigu daļā dalībnieki apsprieda EVA mājaslapas (http://ale.lingv.ro) dizainu un tajā ievietotās informācijas apjomu. Šajā mājaslapā, ko uztur Rumānijas ZA Valodniecības institūts "Iorgu Iordan - Al. Rosetti", rodamas ziņas par EVA projekta vēsturi, materiālu vākšanas aptauja, nacionālo komiteju sastāvs, Redakcijas padomes iepriekšējo simpoziju norises vietas un protokoli, līdz šim publicēto karšu un komentāru saraksts, formas valodas materiāla digitalizēšanai, EVA pamatkarte un kartes paraugvariants (jēdziena "90" apzīmējumu karte un komentārs), kā arī norādījumi jaunu karšu veidošanai. Tika atjaunināts vairāku nacionālo komiteju sastāvs, sniegta informācija par EVA 8. sējuma iespiešanas un turpmāko sējumu izveides gaitu.

Noslēgumā EVA prezidents N. Saramandu visu dalībnieku vārdā sirsnīgi pateicās A. Timuškam un viņa kolēģēm par ļoti veiksmīgu simpozija organizēšanu. Tika nolemts nākamo, 46. EVA Redakcijas padomes simpoziju rīkot 2013. gadā Baskuzemē (visticamāk, Bajonnā-Biaricā Francijā vai Sansebastjanā Spānijā).


 ALE Redakcijas padomes sēde


Eiropas valodu atlanta Redakcijas padomes 45. simpozija (Rīgā, 2012. gada 28.-30. maijā) dalībnieki:

   1. rindā no kreisās: I. Jansone (Latvija), V. Oja (Igaunija), S. Votsons (Īrija), L. Antonova (Bulgārija)

   2. rindā no kr.: N. Saramandu (Rumānija), J. Vaņakova (Polija), Š. Videgēns (Baskuzeme), P. Garsija Mutona (Spānija), J. Škofica (Slovēnija)

  3. rindā no kr.: P. Dembovjaks (Polija), H. Grohola-Ščepaneka (Polija), S. Sārinena (Somija), F. Kunjo (Itālija), L. Sarvasa (Somija), L. Čižmārova (Čehija), M. Šipkova (Čehija)

  4. rindā no kr.: A. Stafecka (Latvija), N. Donadze (Krievija), A. Vesterberga (Zviedrija), D. Lebrī (Bretaņa), K.J. Radu (Rumānija), I. Molina Martosa (Spānija)

   5. rindā no kr.: M. Nevači (Rumānija), V. dell Akvila (Itālija), M. Kontinī (Francija), A. Dālens (Norvēģija), Ģ. Škurtajs (Albānija), K. Topalli (Albānija), S. Beiss (Grieķija), D. Klements (Skotija), L. Nakaša (Bosnija un Hercegovina), J. Kreijsens (Nīderlande) 


***

Letonistes, onomastes Vallijas Dambes (1912-1995) simtgadei veltītā starptautiskā zinātniskā konference "ONOMASTIKAS PĒTĪJUMI". 

Konferences norises laiks: 10.-12. maijs.
Konferences norise vieta: LZA (Akadēmijas laukums 1, Rīgā, 3. stāva zāle).

IELŪGUMSINVITATIONKVIETIMASEINLADUNGPRIGLAŠENIJE 
PROGRAMMA
KOPSAVILKUMI

Raksts par konferenci izdevumā Вопросы ономастики. 2013. № 1 (14) 
(skatāms PDF). Rakstu krājums atrodams: http://onomastics.ru/.



PAR V. DAMBI:
Vallija Dambe

(26. 05. 1912-15. 10. 1995)

Vallija Dambe dzimusi Rīgā 1912. gada 26. maijā (pēc vecā stila - 13.maijā) strādnieku ģimenē un, neskaitot evakuācijas gadus agrā bērnībā, Pirmā pasaules kara dēļ, Rīgā nodzīvojusi visu mūžu. Viņas vecāki pāris gadu pirms Vallijas piedzimšanas pārcēlušies uz Rīgu no Blīdenes pagasta Zemgalē.

Skolas gaitas Vallija sākusi pēc atgriešanās no bēgļu gaitām, no 1921. līdz 1927. gadam mācoties Rīgas 2. pamatskolā, ko pabeigusi ar gandrīz tikai teicamām atzīmēm. Seko mācības Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā, kas absolvēta 1931. gadā ar ļoti labām sekmēm. Un tā paša - 1931. - gada rudenī Vallija iestājas Latvijas Universitātes Filozofijas un filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā, kuru 1941. gadā pabeidz ar izcilību (studijas ieilgušas, jo ne vienmēr fakultāte spējusi nodrošināt lekcijas nepieciešamajos priekšmetos). Taču pēc pāris mēnešiem sākas karš, un kara gados iztika joprojām jāpelna ar privātskolotājas un korektores darbu.

1944. gada decembrī V. Dambe, lai papildinātu zināšanas baltistikā, vēlreiz iestājas Universitātē, šoreiz - Latviešu valodas un literatūras nodaļā. 1946. gada 1. jūlijā Vallija uzsāk darbu jaundibināmajā Zinātņu akadēmijas Valodas un literatūras institūtā, vispirms Literatūras daļā, kā jaunākā zinātniskā līdzstrādniece.

Literatūras daļā viņa strādā līdz 1951. gada 31. martam. No 1945. līdz 1949. gadam Vallija strādāja arī par latīņu valodas skolotāju 2. vidusskolā; apvienot divus darbus un mācības augstskolā nebija iespējams, tāpēc atkārtotās studijas Vallija pārtrauc.

V. Dambes darbs valodniecībā un līdz ar to viņas līdzdalība vārdnīcas Latvijas PSR vietvārdi tapšanā sākusies 1951. gada 1. aprīlī, kad akadēmiķis Jānis Endzelīns pieņēmis Valliju par palīgu darbā ar vietvārdiem. Viņas nopelns Latvijas vietvārdu vārdnīcas sakarā ir gan pirmo divu sējumu rediģēšana un papildināšana, gan šīs ieceres uzturēšana pie dzīvības turpmāko gadu laikā - viss, ko viņa ir darījusi gan kā vietvārdu vākšanas organizētāja un Latviešu valodas institūta vietvārdu kartotēkas veidotāja, gan arī kā vārdnīcas turpmāko sējumu teksta daļas autore. Kad jau trešajā gadu tūkstotī iznāca trīs Latvijas vietvārdu vārdnīcas sējumi (2003, 2006, 2010, aptverot vietvārdus, kas sākas ar P-), katrā no šiem sējumiem bija iekļautas V. Dambes autordaļas (2003. gadā izdotā sējuma Paaglis- - Piķu- autorība pilnībā pieder Vallijai). Tādējādi V. Dambes darbība Latvijas vietvārdu izpētē un leksikogrāfiskajā sistematizācijā, aizsākusies 1951. gada visnenopietnākajā datumā, vismaz simboliski iesniegusies arī 21. gadsimtā.

Latvijas vietvārdu vārdnīcas sējumi noteikti būtu tapuši daudz straujākā tempā, ja vien starplaikā V. Dambes un viņas tuvāko līdzstrādnieku galvenie pūliņi vairāk nekā desmit gadu garumā nebūtu veltīti Jāņa Endzelīna Darbu izlasessagatavošanai - sastādīšanai, rediģēšanai, korektūru lasīšanai. Šā izdevuma 1. sējums iznāca 1971. gadā, pēdējais (reāli - sestais, formāli - 4. sējuma 2. daļa) - 1982. gadā; lielāko daļu šā izdevuma sastādīšanas un rediģēšanas darba paveica Vallija.

1963. gadā V. Dambe par darbu kopumu Pētījumi Latvijas PSR toponīmikā ieguva filoloģijas zinātņu kandidāta grādu, 90. gadu sākumā nostrificēta par filoloģijas doktori. V. Dambes nozīmīgākie valodnieciskie raksti „Vietvārdu vākšana un pētīšana Latvijas PSR" (1954), „Blīdienes vietvārdi kā pagātnes liecinieki" (1959), „Zemgalisko izlokšņu intonācijas" (1960), „Saknes bal(i)-pal(i)- (skaņu mijā) ar slapjas vietas nozīmi vietvārdos" (1972) u. c., apkopoti 2012. gadā izdotajā V. Dambes Darbu izlasē. Vērtīgs toponīmiskais materiāls iekļauts V. Dambes sastādītajā grāmatāLatvijas apdzīvoto vietu un to iedzīvotāju nosaukumi (1990). Cita starpā, V. Dambe viena no pirmajām aizstāvējusi viedokli par senkuršu valodas piederību pie rietumbaltu valodām

Par Valodas un literatūras institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieci V. Dambe strādāja līdz 1986. gadam; pēc aiziešanas pensijā vēl aktīvi darbojās valodniecībā līdz 1990. gadam.

Vallija Dambe aizgāja mūžībā 1995. gada 15. oktobrī, apglabāta Rīgā, Pirmajos Meža kapos.


***


Akadēmiķa Jāņa Endzelīna 139. dzimšanas dienas atceres starptautiskā zinātniskā konference „Literārā valoda (standartvaloda) vēsturiskā, normatīvā un sociolingvistiskā skatījumā".

Konferences norises laiks: 22.-23. februāris.
Konferences norises vieta: LZA Mazā zāle (3. stāvs), Akadēmijas laukums 1, Rīga.

PIETEIKUMA ANKETA
PROGRAMMA
KONFERENCES MATERIĀLU KRĀJUMS